Dabas parks "Piejūra"

Piejūra ir īpaši aizsargājama dabas teritorija (dabas parks) Pierīgā. Izvietojusies gar Rīgas līča krastu Rīgas ziemeļos, Ādažu novadā un Saulkrastu novadā. Aizsargājamā teritorija izveidota 1962. gadā.

Piejūras dabas parkā sastopami reti piejūras biotopi (embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainās jūrmalas kāpas un veci boreālie meži), mezotrofi ezeri ar oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrībām minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās. Vakarbuļļos sastopami piejūras zālāji ar zemeņu āboliņu, jūrmalas pienzāli, purva pieneni, jūrmalas armēriju u.c.

Vēsture
Augu valsts pētījumi Buļļos uzsākti jau 18. gadsimta beigās. 1894. gadā botāniķis Kupfers dokumentēja jūrmalas armērijas atradni Buļļu salā. Buļļugala piekrastes teritorija bija un ir nozīmīga caurceļojošo bridējputnu un ūdensputnu atpūtas vieta.

Lai saglabātu kāpu mežus, priekškāpas un pludmali, 1962. gadā no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai izveidoja dabas parku "Piejūra". 1993. gadā izveidoja Daugavgrīvas un Vakarbuļļu liegumus.
lv.wikipedia.org

Dabas parks “Piejūra” kā aizsargājamā teritorija dibināts 1962. gadā, lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu kompleksa, Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību, ietverot piekrasti no Vecāķiem līdz Gaujas grīvai. 1999. gadā dabas parks tika paplašināts, aptverot teritoriju no Vakarbuļļiem līdz Inčupei.

Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis ir saglabāt piekrastes biotopu kompleksu, it īpaši mežainās kāpas, pelēkās kāpas, piejūras pļavas un ezerus ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām, kā arī nodrošināt aizsardzību tādām sugām kā smiltāja neļķe Dianthus arenarius arenarius, purva mātsakne Angelica palustris un stepes čipste Anthus pratensis. Šī ir nozīmīga vieta, lai nodrošinātu anadromo zivju sugu migrāciju Gaujas grīvā. Mangaļsalas pazemes būves ir nozīmīga sikspārņu ziemošanas vieta un gar dabas parka piekrasti koncentrējas sikspārņu migrācijas ceļš. Teritorijai ir liela ainaviskā vērtība, ko nosaka galvenokārt kāpu reljefs, nesadrumstalotais meža klājums ar īpaši vecu priežu klātbūtni un salīdzinoši maz pārveidotā piekraste.

Dabas parka teritorijā konstatēti 24 ES nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 84 % dabas parka teritorijas. Visvairāk pārstāvēti 2180 Mežainas piejūras kāpas, 2130* Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un 9010* Veci vai dabiski boreāli meži. Īpaša vērtība dabas parkā ir biotops 6130* Piejūras zālāji. Dabas parks ir ticis atzīts par vienu no piecām vissvarīgākajām vietām Eiropas reģionā mazajam zīriņam (Sterna albifrons) un stepes čipstei (Anthus campestris).
www.daba.gov.lv